Pētnieki - izglītība dzīvei

Reizēm vecāki uztraucas, ka, ja jaunāki bērni mācās kopā ar vecākiem bērniem, visi bērni nevarēs pilnvērtīgi apgūt vecumam vajadzīgās zināšanas. Vecāki uztraucas, ka jaukta vecuma grupā jaunākie bērni paņems daudz skolotāju uzmanības un neļaus pievērsties vecākiem bērniem un otrādi, ka dodot zināšanas vecākiem bērniem, skolotāja nevarēs nodrošināt pietiekami emocionālo atbalstu un zināšanu attīstību jaunākiem bērniem. Tā var notikt jaukta vecuma grupās, kurās tiek pielietota tradicionālā pedagoģiskā pieeja ar frontālām nodarbībām. Montesori pedagoģijā situācija ir pavisam savādāka. Katrā vecumposma līmenī Montesori mācību metode ir izstrādāta tā, lai pievērstos raksturīgajām attīstības iezīmēm konkrētajā posmā. Montesori grupa/klase tiek veidota tā, lai ietvertu trīs dažādu gadu vecumu bērnus (3-6 gadi, 6-9 gadi un 9-12 gadi), kas ļauj jaunākiem bērniem apgūt zināšanas no vecākiem bērniem, kuri savukārt gūst labumu no būšanas par paraugu jaunākajiem un mācīšanās uzņemties atbildību. Jauktā vecuma grupā/klasē bērni vienmēr var atrast vienaudžus ar ko veidot attiecības. Visbiežāk draudzības saites tiek veidotas starp vienaudžiem, bet mācību process var tikt organizēts atbilstoši attīstības posmam. Bērni vienā grupā/klasē paliek trīs gadus un aptuveni divas trešdaļas no grupas/klases atgriežas katru gadu tie paši bērni, kas ļauj saglabāts stabilu klases kultūru. Grupas/klases vecumu dažādība ir tās pievienotā vērtības, jo būt tikai starp vienaudžiem, tas ir mākslīgi. Sabiedrībā mēs arī veidojam kopienas starp dažāda vecuma cilvēkiem.

Mūsu pieredze rāda, ka bērni, kas mācījušies pēc Montesori metodes, bez lielām grūtībām iekļaujas tradicionālajās skolās. Jā, dažiem var būt garlaicīgi, jo mēs daudzas lietas apgūstam padziļinātāk. Bet šādiem bērniem vajadzētu piedāvāt paralēli tradicionālajai skolai apgūt kaut ko jaunu, lai neveidojas priekštats, ka viss ir garlaicīgi. Jaunas lietas aizrauj un noslogo bērnu intelektuāli. Citi var nesaprast, kāpēc visiem klasē ir jādara viens un tas pats vienlaikus. Taču lielākā daļa diezgan ātri pielāgojas jaunajai videi un iegūst jaunus draugus. Protams, var gadīties, ka jaunās tradicionālās skolas bērnu un skolotāju vērtības var būt diezgan atšķirīgas no Montesori filozofijas. Mācīšanās bieži var būt vairāk vērsta uz to, ko saka skolotājs, nosakot bērniem kas būs jādara, bet arī tradicionālās skolās arvien vairāk skolotāji, pateicoties projektam Skola 2030, sāk pārņemt idejas kādas tās ir Montesori izglītībā.

Mēs noteikti varam teikt, ka šeit ir apvienotas abas lietas. Montesori metode ļauj bērniem apgūt pamatus un bieži vien arī padziļināti gramatiku, matemātiku, ģeogrāfiju, bioloģiju utt. Bērniem dabīgi ir izteikta vēlme apgūt dažādus svešvārdus, izpētīt lietu kopsakarības, veikt novērojumus, kas ļauj izdarīt secinājumus un iegūt sev vajadzīgās zināšanas. Tas viss liecina par atgriešanos pie pamatiem. Progresīvā pieeja izpaužas tajā, ka bērniem ir iespēja izvēlēties, ko un kad viņi vēlas darīt (pirms tam pārrunājot savu plānu ar skolotāju), mācību process bieži tiek pavadīts strādājot grupā ar citiem bērniem un viena no populārākajām darba formām ir projekti. Vēl viena svarīga progresīvas pieejas iezīme ir tajā, ka bērniem netiek liktas atzīmes kā tradicionālajā skolā un skolotāji mācību procesa laikā vairāk ir kā bērna palīgi, kas virza viņu cauri mācību procesam tā, lai gala rezultātā bērns būtu apguvis nepieciešamās zināšanas. Mēs esam pārliecināti, ka Montesori metode iekļauj labāko no pamatiem un progresīvā. Ja šo apvienojumu pareizi saprot un ievieš, tad Montesori metode varētu izbeigt mācību programmu izstrādāšanas grūtības. Šī metode ir izstrādāta tā, lai iegūtās mācīšanās iemaņas būtu noderīgas visas dzīves garumā.